Učora paśla «Minskaj łyžni» A. Łukašenka padzialiŭsia svaim bačańniem budučyni biełaruskaha sportu.
«My možam pryniać lubyja spabornictvy pa lubych vidach sportu. Pa lubych. Akramia Alimpijskich hulniaŭ. Bo heta dadatkovyja vialikija vydatki, treba budavać dadatkovyja abjekty.
Ale kali b zahadzia było pryniata takoje rašeńnie, to ja ŭpeŭnieny, što my b spravilisia. Kali b krychu nie chapiła, to rasiejcy b nam dapamahli z punktu hledžańnia spartyŭnych abjektaŭ. Ale nam treba 5–7 hadoŭ dla taho, kab da takich adkaznych hulniaŭ padrychtavacca [h.zn. nie raniej za 2022 h., u 2014 h. Hulni projduć u Sočy, u 2018 h. u Pchiončchanie, rašeńnie pra praviadzieńnie budzie pryniata ŭ 2015 h.- NN].Lubyja inšyja spabornictvy my hatovyja pryniać, kali budziem viedać ab hetym za hod. Ci za dva — pa bolš składanych vidach sportu.
Ja chacieŭ by bačyć u Biełarusi pierš za ŭsio bijatłon. I voś čamu. Niadaŭna razhladaŭ kancepcyju rekanstrukcyi našaha hałoŭnaha pa zimovych vidach sportu centra. PrazMy madernizujem ŭsio. Ale ŭžo da nastupnaha siezonu ŭsio, što tyčycca biehu, stralby, pražyvańnia, budzie zroblena. Praz hod nam zastaniecca dašlifavać Raŭbičy. Tamu my hatovyja pryniać etap Kubka śvietu pa bijatłonie, čempijanat Jeŭropy, śvietu. Było b žadańnie ŭ čynoŭnikaŭ ad bijatłona. Navat kali nie vielmi dobraja budzie zima, my ŭsio roŭna padrychtujemsia. Nastralajem śniehu kolki treba, padrychtujem mietrovuju trasu, i jana nikoli nie rastanie. A tak tam budzie piatla na 2,5 kiłamietra, na 5 kiłamietraŭ (vielmi składanaja) i piatla dla spryntu na paŭtara kiłamietra. Try šykoŭnyja trasy. Navat čatyry. Tamu my budziem hatovyja pryniać i spabornictvy pa łyžnych honkach, i pa bijatłonie.dva-try hady vy Raŭbičy nie paznajecie. Heta budzie supiersučasny, najvyšejšaha ŭzroŭniu centr. Jak „Minsk-Arena “.
Ale chaciełasia b, kab našy ludzi ŭbačyli bijatłon. Heta było b pryjemna i našym spartsmienam.Učora [majecca na ŭvazie ŭ piatnicu, kali zaniała
U nas jość budučynia. Ustavajcie na łyžy!»— raspavioŭ Łukašenka ŭ efiry telekanała»