Dziejaču biełaruskaj emihracyi, što pražyvaje ŭ Ńju-Jorku, Antonu Šukiełojciu spoŭniŭsia 101 hod.


Anton Šukiełojć naradziŭsia ŭ 1915 h. na Ašmianščynie, skončyŭ adździaleńnie słavianskaj fiłałohii i etnahrafii humanistyčnaha fakulteta Univiersiteta Stefana Batoryja ŭ Vilni (1939). Padčas studenctva pracavaŭ va ŭniviersiteckim etnahrafičnym muziei. Byŭ siabram Biełaruskaha studenckaha sajuza. Paśla prychodu savietaŭ pracavaŭ nastaŭnikam na Ašmianščynie byŭ zahadčykam haradskoha adździeła narodnaj aśviety i školnym inśpiektaram-mietadystam Ašmianskaha rajona.
Padčas nacysckaj akupacyi pracavaŭ u adździele aśviety i kultury Minskaj haradskoj upravy, byŭ zahadčykam Biełaruskaha histaryčnaha muzieja. Ź leta 1944 h. na emihracyi.
U pačatku 1950-x hh. pierajechaŭ u ZŠA. Braŭ aktyŭny ŭdzieł u biełaruskim ruchu, šmathadovy staršynia Biełaruska-amierykanskaha zadzinočańnia, člen redakcyi haziety «Biełarus», člen Biełaruskaha instytuta navuki i mastactva.
Aŭtar dziasiatkaŭ artykułaŭ, uspaminaŭ, niekrałohaŭ apublikavanych u hazietach «Baćkaŭščyna» i «Biełarus».
U minułym hodzie jaho 100-hodździe šyroka adznačałasia ŭ Ńju-Jorku.
-
U Maskvie mužčyny masava sprabujuć znajomicca, macajučy dziaŭčat za jahadzicy. Tak zahadaŭ rabić seks-koŭč ź Biełarusi
-
Z 1 vieraśnia biełarusam, što jeduć u Łatviju, treba budzie zarehistravacca na śpiecyjalnym partale i zapoŭnić ankietu
-
Śpiecsłužby pad vyhladam «druku simvoliki i ściahoŭ» sprabujuć padbić biełarusaŭ zamiežža pieradać svaje asabistyja źviestki
Kamientary