Biełarusy ŭ Złučanych Štatach pamiatajuć svaju historyju, ušanoŭvajuć histaryčnyja daty, asabliva ŭhodki abvieščańnia 25 sakavika 1918 hoda niezaležnaści Biełaruskaj Narodnaj Respubliki. Sioleta hety jubilej u amierykanskim horadzie Saŭt-Ryvier u štacie Ńju-Džersi adbudziecca u subotu 23 sakavika.
U hety dzień na fłahštoku kala budynka histaryčnaha muzieju na Hałoŭnaj vulicy horada ŭzdymucca dva nacyjanalnyja ściahi: amierykanski i biełaruski bieł-čyrvona-bieły. Budzie, jak i štohod, začytanaja prakłamacyja meram horada dnia 25 sakavika Dniom Biełaruskaj Niezaležnaści.Udzieł cyrymonii voźmuć pradstaŭniki haradskoj upravy, biełaruska-amierykanskich arhanizacyjaj, prychadžanie carkvy sv. Jeŭfrasińni Połackaj, a taksama pryvatnyja asoby. Paśla hetaha ŭ budynku Biełaruska-Amierykanskaha Centra, što znachodzicca pobač z carkvoj sv. Jeŭfrasińni, adbudziecca tradycyjny pačastunak haściej z hutarkami na biełaruska-amierykanskija temy.
***
Hladzi taksama: Dzień Voli ŭ Saŭt-Ryviery ŭ 2012 h.
- Saŭt-Ryvier -- horad u centralnaj častcy štata Ńju-Džersi. Biełarusy stali pierasialacca siudy ŭ kancy XIX st. Źbiełarusizavaŭsia Saŭt-Ryvier u pačatku 1950-ch ź pierasialeńniem u jaho niekalkich dziasiatkaŭ biełaruskich emihrantaŭ z łahieroŭ dla pieramieščanych asob u Niamieččynie. Biełarusy zasnavali prychod sv. Jefrasińni Połackaj u jurysdykcyi kanstancinopalskaha patryjarchata, zbudavali carkvu, Biełaruska-amierykanski hramadski centr. U Saŭt-Ryviery dziejničali, i dziejničajuć zaraz, niekalki hramadskich i sacyjalnych arhanizacyj. U rysie horada znachodziacca asobnyja biełaruskija mohiłki.
- Aktyŭnaje biełaruskaje žyćcio praciahvajecca ŭ haradku i pa siońnia. 25 sakavika 2012 h. u Saŭt-Ryviery adznačyli Dzień Voli, uźniaćciem nacyjanalnaha ściaha kala budynka haradskoha muzieja. U krasaviku adznačali Vialikadzień, u žniŭni 2012 h. prajšoŭ tradycyjny Biełaruski fiestyval, a ŭ listapadzie biełarusy adśviatkavali 40-hodździe pabudovy carkvy, a ŭ pačatku studzienia 2013 hoda -- Kalady
-
Biełarus chacieŭ padać zajavu na DNŽ u Polščy, ale pa pamyłcy adpraviŭ svoj pašpart u padatkovuju inśpiekcyju
-
Aryštavany hramadski aktyvist, šmatdzietny baćka Viktar Jaŭmienienka
-
KDB pryznaŭ ekstremisckim farmavańniem «Biełaruskuju nacyjanalnuju kaalicyju», a zahinułaha Mikitu Kryŭcova nazvaŭ adnym ź jaje arhanizataraŭ
Kamientary