Alaksandr Łukašenka miarkuje, što ŭ biełaruskim hramadstvie časta niapravilna tłumačać paniaćcie svabody.
«Mnohija razumiejuć svabodu tak: vyjšaŭ na vulicu - što chaču, toje i varaču. Tvaja svaboda zakančvajecca tam, dzie pačynajucca čužyja intaresy», — skazaŭ A.Łukašenka, sustrakajučysia ŭ čaćvier sa studentami i vykładčykami Mahiloŭskaha dziaržaŭnaha univiersiteta.
Łukašenka pierakanany, što «nie treba razumieć svabodu tak, jak jaje adtul [z Zachadu] padajuć i dyktujuć».
«Našy ludzi mienš za ŭsio žadajuć takoj svabody», - miarkuje Łukašenka. «Svaboda — heta nie biespradzieł, a heta spakajniejšaje žyćcio i paradak u hramadstvie», - skazaŭ Łukašenka.
Viartajučysia da pačatku 90-ch, kali jon upieršyniu byŭ abrany prezidentam Biełarusi, A.Łukašenka zajaviŭ, što jamu tady «daviałosia pavaročvać».
«Kali b my pajšli tym šlacham, my b źnikli z karty śvietu», — upeŭnieny jon.
«Nie dumaju, što nas niechta ŭziaŭ by ŭ Jeŭrasajuz ci Rasiju,my b ź siabie ničoha nie ŭjaŭlali», — zajaviŭ Łukašenka.
Ciapier čytajuć
Pasoł Ukrainy pa pytańniach Biełarusi adkazaŭ na dyskusiju Viačorki i krytykaŭ Cichanoŭskaj: Vaša ŭzajemnaja nieprymalnaść adyhryvaje vielmi niekanstruktyŭnuju rolu
Kamientary